LKĢA uz MKP sēdi pieteica vairākus nozarei būtiskus jautājumus. LKĢA sniedz informāciju par šo konkrēto jautājumu izskatīšanu un tālāku virzību:

1. Par Mērniecības konsultatīvās padomes (MKP) nolikuma 6.,7.punkta grozījumiem, saistībā ar MKP risināto jautājumu izskatīšanas kārtību un saistībā ar tiem pieņemto risinājumu (lēmumu) statusu – to ieviešanai. 

LKĢA sniedz priekšlikumus, kā, mainot MKP nolikumu, varētu uzlabot MKP darbu, lai tas īstenotos ar rezultātu. Tieslietu ministrija (TM), J. Kučānes personā, noraida šos priekšlikumus, uzsverot, ka MKP ir KONSULTATĪVĀ padome un tāda tā arī paliks. Lai nomainītu MKP pakļautību no Valsts zemes dienesta (VZD) uz TM, Tieslietu ministrijai neesot resursu. TM uzskata, ka MKP Valsts zemes dienesta pakļautībā ir optimāls variants. Kā otru priekšlikumu, ņemot vērā to, ka MKP sanāksmju dalībnieki pārsvarā ir tie paši, kas piedalās starpministriju sapulcēs, LKĢA izvirza ideju, ka MKP varētu veidot darba grupas, saskaņojot viedokļus, sagatavot aktuālus priekšlikumus Ģeotelpiskās informācijas koordinācijas padomei (ĢIKP), lai ĢIKP šos jautājumus risina valsts sekretāru līmenī. TM noraida arī šo priekšlikumu, jo KONSULTATĪVAI padomei neesot šādu tiesību. Tiesības virzīt kādu jautājumu esot tikai ministrijām.

2. Izvērtēt veicamo darbību kopuma (nepieciešamos veicamos soļus) un normatīvo aktu grozījumus zemes kadastrālā uzmērīšanā pārejai uz zemes robežu plāna, situācijas plāna un apgrūtinājuma plāna neizgatavošanu parastajā kārtībā, bet veicot izdruku no digitālajiem kartogrāfiskajiem dokumentiem.

LKĢA jautā VZD, kā nozares politikas veidotājam, vai šajā jautājumā ir kāda virzība. Uz ko VZD atbild un paskaidro par problēmām, kas veidojas ATIS izveidē (piem., daudzas pašvaldības nav iesniegušas informāciju par pašvaldības apgrūtinājumiem, kaut visi termiņi ir notecējuši.). Līdz ar ATIS izveidi, ir domāts par to, ka jāatsakās no Apgrūtinājumu plānu papīra izdrukas. Nākotnē (tālā) ir plānots atteikties arī no Situācijas un Robežu plānu sagatavošanas papīra formātā. No VZD sacītā ir skaidrs, ka par veicamajiem darbiem uz šo brīdi netiek domāts.

3. Par transakciju veikšanu tikai ar tādiem zemes īpašumiem, kuru robežas ir instrumentāli uzmērītas (koordinētas).

Atkārtoti LKĢA atgriežas pie jautājuma, ka, veicot transakcijas ar zemes vienībām (pirkšanu/pārdošanu), nav pieļaujama situācija, ka jaunie zemes īpašnieki nezin ko un kādā apjomā ir iegādājušies. LKĢA uzsver, ka vēl joprojām gan pilsētu, gan ciemu teritorijās ir ierādītas zemes vienības, kur kopējo zemes vienības vērtību nosaka kv m cena. TM uzskata, ka ar normatīvu nevar noteikt, ka pirms transakcijām, zeme ir jāapseko vai jāuzmēra, jo tas palielina administratīvo slogu.

4. Situācija ar zemes vienību robežu uzmērīšanu pie Lietuvas Republikas robežas saistībā ar to, ka valsts robežas josla pie Lietuvas Republikas robežas nav instrumentāli uzmērīta un zemes reformas laikā, ierādot īpašumu robežas pie Lietuvas robežas, valsts robežas josla un arī valsts robeža bieži nav ievērota.

LKĢA uzskata, ka nav pieļaujama situācija, ka nesakārtotas valsts robežas dēļ, mērnieks un zemes īpašnieks nonāk ķīlnieku lomā. Valsts iestādes un ministrijas nespēj savā starpā vienoties, kas ir atbildīgs par nesakārtotu valsts robežu un kam šie jautājumi būtu jārisina un jāsakārto.

5. Par valsts visu pilsētu un aptuveni 70 ciemu padomju laika vietējā poligonometrijas ģeodēziskā tīkla punktu vietējo koordinātu, transformēto uz LKS-92 TM sistēmu ar VZD 1996-1998.g. izstrādātajām transformācijas programmām, neatbilstību LKS-92TM precizitātes prasībām kadastrālās uzmērīšanas prasībām un nosacījumiem koordinātu neatbilstības risināšanai pirmreizējā zemes robežu kadastrālajā uzmērīšanā.

LKĢA vērš uzmanību uz to, ka nav saņemta atbilde no VZD, kaut ir pagājuši 2 mēneši, kopš LKĢA ir izsūtījis vēstuli (vēstule parakstīta un nosūtīta adresātam 14.03.2019.). LKĢA atkārtoti norāda, ka NEPIEKRĪT VZD MK noteikumu Nr.1019 interpretācijai, ka koordinātu neatbilstības gadījumi vietējā tīkla nobīdes dēļ pie pirmreizējās uzmērīšanas jāsaskaņo ar zemes īpašniekiem. LKĢA uzskata, ka normatīva izstrādātājs ir noteicis šo konkrēto izņēmumu, kad nav vajadzīgs saskaņojums no pierobežnieka. LKĢA uzskata, ka VZD nekorekti interpretē MK noteikumu Nr.1019 normas. LKĢA norāda, ka saistībā ar koordinātu neatbilstībām ir nianses, ko vajadzētu izrunāt pirms noteikumu Nr.1019 grozījumu izsludināšanas. LKĢA atkārtoti vērš uzmanību uz to, ka sabiedriskajām organizācijām cita starpā ir būtiski saprast, kāda ir paredzēta politika noteikumu grozījumos, ka pirms noteikumu izsludināšanas ir nepieciešams sasaukt darba grupas. Uz ko VZD atbild, ka darba grupu veidošanai pietrūkst laika, ka, izsludinot sabiedrības līdzdalību, tiks elektroniski paziņots sabiedriskajām organizācijām. Darba grupas netiks sasauktas.

6. Par zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu izpildītāju operatīvu (mūsdienīgu) nodrošinājumu ar vēsturiskajām M 1:10 000 kontūru fotokartēm lauku apvidus teritorijā, kas ir VZD rīcībā, kurās ir uznestas zemes reformas laikā ierādītās robežas.

Jau ilgāku laiku tiek solīts, ka mērniekiem būs pieejamas skenētas un LKS-92 koordinātu sistēmā “ievilktas” kontūru fotokartes. VZD atbild, ka šie darbi nav līdz galam pabeigti un nav prioritāri, līdz ar to nav zināms, kad fotoplanšetes digitālā veidā būs pieejamas mērniekiem.

7. Par pasta pakalpojumu nepietiekamību – uzaicinājuma vēstuļu nosūtīšanai, lai iegūtu apliecinājuma uzaicinājumu nosūtīšanai, izpildot Ministru kabineta 27.12.2011. noteikumu Nr.1019 “Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumi” 262.7.punkta prasības,- iegūtu ”pasta sūtījuma kvīti vai dokumentu, kas pierāda uzaicinājuma vēstules nosūtīšanas faktu konkrētam adresātam”.

Ar 01.05. mainās Pasta pakalpojumi un līguma nosacījumi mērniekiem. VZD uzskata, ka apliecināt vēstuļu nosūtīšanu var arī uzņēmējs, vai pats mērnieks.

Valsts zemes dienesta mājaslapā www.vzd.gov.lv ir ielikta relīze par šo sanāksmi. Skatīt: 2019. gada 16. maija sēde Nr. 23